Pēdējā desmitgade
Latvijas filmas, īsfilmas un animācijas filmas piedalās nozīmīgākajos kinofestivālos: Berlīnes kinofestivālā, Kannu kinofestivālā, Venēcijas festivālā,  Anesī animācijas filmu festivālā, Pusanas kinofestivālā Korejā, Leipcigas festivālā, Amsterdamas dokumentālo filmu festivālā u.c.

2004 – animācijas filma Randiņš Belevilā (Kanāda/Francija), kuras tapšanā līdzdarbojās latviešu animācijas studija Rija ar 50 animācijas speciālistiem, radot ap 45000 zīmējumu, izvirzīta divām Amerikas Kinoakadēmijas balvām Oskars, tajā skaitā uz balvu par labāko filmu šai kategorijā.

2003 - top pirmā kopražojuma filma ar Eurimages atbalstu – Saldumiņš, kuras režisors ir Mika Kaurismaki, kopproducents no Latvijas puses Jānis Vingris (EHO Filma).

2000 – Kannu kinofestivālā izrādītais filmu projekts Par desmit minūtēm vecāks, kuru tostarp veido Vims Venderss,  Aki Kaurismeki, Džims Džārmušs,  Spaiks Lī, Čens Kaige – veltīts Jurim Podniekam un Hercam Frankam.

1998 – Kannu kinofestivāla sadaļā Īpašais skatiens tiek demonstrēta Lailas Pakalniņas filma Kurpe.

1995 – Ivara Kraulīša filma Baltie zvani (1961) Klermonas Ferānas (Francija) īsmetrāžas filmu festivālā tiek iekļauta visu laiku simts labāko īsfilmu topā.

Režisora Nila Skapāna animācijas filma Lidojam no seriāla Munks un Lemijs saņem Berlīnes Lāci – bērnu žūrijas Lielo balvu Berlīnes 45.starptautiskā kinofestivāla ietvaros.

Lailas Pakalniņas dokumentālās filmas Pasts un Prāmis tiek izrādītas Kannu kinofestivālā un saņem FIPRESCI balvu. 

1989 – Felix balvu kā labākā Eiropas dokumentālā filma saņem režisora Ivara Selecka Šķērsiela.

1980.gadi – dokumentālā kino uzplaukuma laiks. Tā spožākās personības ir Hercs Franks ar Vecāks par desmit minūtēm (1978) un Augstākā tiesa (1987), Juris Podnieks ar filmām Vai viegli būt jaunam? (1986), Ivars Seleckis ar Šķērsielu (1988) un Jevgenijs Paškēvičs ar filmu Garā diena (1981).

1970.gadi – Latvijas kino zelta laikmets, kad spoži tiek ekranizēta latviešu literatūras klasika – Nāves ēnā (1971, rež. Gunārs Piesis), Ceplis (1972, rež. Rolands Kalniņš), Pūt,vējiņi ( 1973, rež. Gunārs Piesis).

1960.gadi – Latvijas ainimācijas aizsākums, tā pamatlicējs Arnolds Burovs ar leļļu filmu Ki-ke-ri-gū, izcilākie paraugi: Umurkumurs, Bimini un Sapnis. Filmas aplikācijas tehnikā uzņem Roze Stiebra un Ansis Bērziņš.

1961-1963 – Rīgas kinostudijai izbūvēta Šmerlī kinopilsētiņa, kura ar saviem filmēšanas paviljoniem ir viena no lielākajām Ziemeļeiropā. Turpmākajos gados tā paver iespēju producēt apmēram 10 mākslas filmas, uzņemt leļļu un animācijas filmas, dokumentālās, populārzinātniskās un mācību filmas, kinohronikas.

1957 – aktrise, vēlākajos gados kinorežisore Dzidra Ritenberga, saņem Venēcijas kinofestivāla Volpi kausu kā labākā aktrise par darbu filmā Malva.

1940 – nodibināta Rīgas kinostudija, atjaunota pēc Otrā pasaules kara -1948.gadā tiek apvienotas Rīgas mākslas filmu un Rīgas kinohronikas studijas.

1934 – pirmā skaņu filma Daugava (rež. Aleksandrs Rusteiķis).

1913 – uzņemta pirmā aktierfilma Kur patiesība?, nākamajā gadā top vēl divas – Klausies, Izraēl un Kurpnieks Leiba

1910 – Rīgā uzņem pirmos līdz šim zināmos dokumentālos kadrus Latvijas teritorijā, tajos rādīta Krievijas cara Nikolaja II ierašanās Rīgā un tās apkārtnē.
 
1908-1914 – kinoteātru tīkla izveide Rīgā.

1896 - Rīgā notiek pirmais publiskais kinoseanss, kurā tiek rādīta brāļu Limjēru filmu programma.

1895 - pirmo kustīgo bilžu izrāde Rīgas Solomonska cirkū, vienā no vecākajām cirka ēkām pasaulē, kurā joprojām darbojas cirks.

@ Nacionālais Kino Centrs